Travel Blog
Ar kameru plecā un ideju galvā
"Reizēm vispirms jāfilmē un tikai tad jālūdz atļauja," atzīst Latvijas Televīzijas operators Aigars Kovaļevskis
Aigars ir Latvijas Televīzijas patriots no visas sirds.
Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.
Televīzijas ziņu operatora darbs ir neparedzams un dinamisks.
Ir jāstrādā kā televīzijā, tā arī komandējumos
Televīzijas ainiņas
Stāsta Aigara kolēģi
Gints Amoliņš LTV ārzemju ziņu redaktors
"Aigars ir viens no pieredzējušākajiem operatoriem Latvijas Televīzijā. Operators ar kuru vienmēr vari droši braukt filmēt."
Gints Amoliņš
Zanda Ozola Balode LTV žurnāliste
"Viņam ir ļoti stabila nervu sistēma, viņš nesatraucas – mierīgi visu izdara. Aigaram ir īpašība, kas nav visiem - ir patīkami ar viņu pavadīt laiku darbā."
Zanda Ozola Balode
Ina Strazdiņa LTV ārzemju ziņu atbildīgā redaktore
"Aigars ir ļoti prasīgs pret darbu, pret kadru, tāpēc nereti viņš ir drosmīgs pārkārtot vēstnieku kabinetus vai piespraust mikrofonu visaugstākā līmeņa politiķiem, tā lai viss būtu perfekti."
Ina Strazdiņa
Sarunas pie kafijas krūzes
No 1987. gada 20. janvāra ar 35 gadu stāžu
Esi bijis daudz karstos punktos, kurš palicis viss spilgtāk atmiņā?
Drošs vien tas bija Maidans 2014. gadā Kijivā, kad sākās visas nekārtības, tas bija spilgts mirkli. Kas notika tieši acu priekšā, maksimāli koncentrēti vienā vietā. Kad varēja visu just un redzēt.
Braucot komandējumos uz karstajiem punktiem, operatoram un žurnālistam ir jābūt uz viena viļņa?
Uz karstajiem punktiem braucot apzinies, ka tava dzīvība, veselība var būt atkarīga no tava kolēģa ar kuru brauc kopā. Pilnīgi ir jākontrolē situācija un jāredz, kas notiek apkārt.
Kādam ir jābūt ziņu operatoram?
Ziņu operatoriem katrā ziņā, ienākot konkrētā telpā, vidē, uzreiz ir jāzina, kāda ir tā situācija un jāmāk tā kontrolēt. Atbilīgam un atrast kontaktu ar intervējamo. Operatoram ir jābūt ļoti pacietīgam, lai dabūt kadru. Un jāgaida stundām ilgi, nekustīgi, iespiestam starp citiem operatoriem, presi.
Vai operators var savienot savu darbu ar kādu hobiju?
Droš vien jau var, bet tas jāprasa kādām, kuram ir kāds hobijs. Iet jau runa vai vari atrast brīvu laiku drīzāk, jo tas ir grūti un nevar paredzēt, kas notiks pēc stundas vai pat piecām minūtēm, un varbūt pēc divām stundām skriesi uz citu valsti uz kādu notikumu.
Kas tavuprāt ir liels operatora sasniegums?
Es novērtēju balvas apbalvojumus, bet vai esmu to pelnījis, nezinu….
Vai vari sastrādāties ar visiem žurnālistiem?
Kā profesionālim, tam ir jābūt vienalga. Bet tāpat kā ar cilvēkiem, neatkarīgi vai tas cilvēks ir labs, slikts, mēs nevaram sadzīvot ar visiem vienādi. Viens uz tevi paskatās mazliet šķībi, cits laipnāk. Ir jāatmet personīgās emocijas.
Kādas bija sajūtas, kad dzirdēji pirmos sprādzienus naktī Kramatorskā, kad sākās karšs Ukrainā?
Sapratu, ka beidzot sācies kas tāds, ko neviens no mums negaidīja. Neviens nedomāja, ka aizies līdz kam tādam. Lai gan ukrainiete, ar kuru pēc tam runāju, teica, ka bija paredzējusi kara sākuma dienu. Viņa to pēc loģikas bija izspriedusi. Un to var viegli izdarīt, ir jāzina lielumi, pēc kuriem tas viss strādā.
Ar papīra bumbiņām cīņā pret spriedzi
Mēs ar žurnālistu Gintu Amoliņu Zaporižjā intervējām kara psiholoģi, kura karavīriem sniedz psihologa palīdzību. Viņa mums stāstīja, ka karavīriem, sēžot ierakumos, savā starpā sāk rasties spriedze. Cik ilgi tad var sēdēt! Pat ar labāko cilvēku kopā dzīvojoties paliek grūti. Psiholoģe karavīriem ieteikusi paņemt lapiņas, saburzīt un tad lai met viens otram. Smējušies, smējušies, bet tomēr pamēģinājuši un izrādās, ka strādā gan. Piedaloties intervijā sarunfestivālā Lampa, es Gintam saku: “Beidzam interviju, mums jābrauc papīru nopirkt! Mēs jau pārāk ilgi esam kopā dzīvojuši!” Mēs to neizdarijām, bet gan jau, ka tas laiks pienāks kādā nākošajā komandējumā.
Darbs izbraukumā
Komandējumu pārdomas
"Jā, bet ja tie apstākļi komandējumā mainās, tad vispār ir diezgan traki."
"Tu tomēr ar saviem tuviniekiem rēķinies un daļēji tā kā tomēr prasi atļauju viņiem vai es varu braukt."
"Jādomā ar galvu ko dari. Tur ir jābrauc sagatavotam. Mēs visu laiku domājam, kas būs vajadzīgs un cik tas laiks mums atļauj to darīt, tik arī domājam un gatavojamies."